Reklāma: Bezvadu endoskopu kamera iPhone, iPad un citām ierīcēm
Šobrīd rūpnīcas štata optika, kas domāta ksenona lampu izmantošanai, tiek ražota gadījumos, kad lukturos ir lēcu moduļi. Vēl 10 vai vairāk gadus atpakaļ daži ražotāji izlaida ksenona lukturus bez lēcām, piemērām, tie bija daudzi Volvo, Mercedes W210 Е-klases, S-klases W140 automobiļu modeļi un daudzi citi. Rūpnīcas bezlēcu optikā izmantoja speciālās lampas ar R indeksu nosaukuma beigās. Tādām lampās uz kolbas bija “aizkars”, kas atdala vērsto uz augšu gaismu, kas varētu apžilbināt pretimbraucošos autovadītājus.
Tādu lukturu gaisma bija mazāk efektīva, nekā lēcu optikas gaisma. Bez tā, pat pie niecīga netīrumu daudzuma parādīšanās uz bezlēcu ksenona lukturu stikliem, tie uzreiz sāka apžilbināt pretimbraucošos autovadītājus, lukturi kļuva par divām uguns “lodēm”. Pirmo reizi ksenona lukturi parādījās 7.sērijas BMW E32 1990.gadā. Tie bija lēcu lukturi.
Galvenā ksenona lampām domātās lēcu optikas atšķirība no halogēna lampām domātās lēcu optikas ir aizkara forma lukturu iekšpusē, kas novietota starp atstarotāju un lēcu, kas atdala gaismas daļu, kas varētu apžilbināt pretimbraucošos autovadītājus. Aizkars ir izveidots “ķeksīša” formā tam, lai vairāk apgaismotu labo ceļa daļu un ceļmalu un mazāk kreiso, pretējā virziena joslu. Halogēnu lēcu optikā “ķeksītis” labās puses apgaismošanai ir viens izliekums. Tas ir domāts tam, lai labajā pusē tiktu apgaismotas ceļazīmes. Ksenona lampas ir košākas par halogēna lampām divās reizēs, tāpēc “ķeksīša” formai ir otrs izliekums savā formā stara “nogriešanai”, lai neapžilbinātu pretimbraucošos autovadītājus, kas var braukt pretī no labās puses, piemēram, pagriezienos. Vēl viens piemērs: ja ceļa joslu daudzums ir lielāks par divām, automašīnai ar ksenona optiku nedrīkst apžilbināt priekšā braucošu vadītāju, kas atrodas labajā pusē, caur kreiso ārējo atpakaļskata spoguli. Ksenona un halogēna atstarotāju formai arī ir savas atšķirības.
Vēl viena atšķirīga halogēnu lēcu optikas detaļa ir “mēlīte”, kas novietota uz aizkara ārējā pusē. Tā arī ir domāta ceļu virzienu norāžu apgaismojumam, it īpaši to, kas uzstādīti virs ceļa. Ksenona optikā “mēlītes” kā apžilbinošs elements nepastāv.
Gaismas staru kūlim un tā košumam no lēcu modeļiem uz viena un tā paša automobiļa modelim arī var būt nelielas atšķirības. Tas saistīts ar to, ka konveijerā mašīnas tiek ātri komplektētas, uz vācu marku piemēra, ar vai nu Bosch ražotāja, vai nu Hella ražotāja optiku. Bosch zīmola atstarotāja korpusa materiāls ir izveidots no metāla, bet Hella optika – no plastika. Bosch optikas atstarojošās virsmas kvalitāti ir nedaudz sliktāka un mazāk izturīga, nekā Hella optikā.
Bez tā, ksenona lukturi rūpnīcās vienmēr komplektējās ar lukturu mazgātāju un automātisko korektoru. Savukārt, rokas un automātiskajam korektoram ir nozīmīgas konstruktīvās atšķirības. Lukturu pacelšanas leņķa pārvada motors halogēna optikā ar rokas korektoru darbojas ļoti lēni un ir domāti īslaicīgai izmantošanai. Regulēšana tiek veikta no automobiļa salona, ritinos regulēšanas rullīti. Aizkaujot automobiļa aizmugurējo daļu, lukturu nolaišana tiek veikta “uz aci”.
Automātisko korektoru pārvalda sarežģīta sistēma. Priekšējās un aizmugurējā piekares kustīgajās daļās, pēc diagonāles, ir uzstādīti virsbūves stāvokļa sensori attiecībā pret ceļu. Atkarība ne tikai no aizmugurējās ass slodzes, bet arī no automobiļa stāvokļa attiecībā pret līdzenu virsmu, tas ir, sākotnēji noregulētam nulles stāvoklim, dators regulē lukturu pacelšanas līmeni. Automātiskais korektors darbojas pastāvīgi, ne tikai pie automobiļa piekraušanas, bet arī uz nelīdzena ceļa. Lukturu regulēšanas pārvada motori ir paredzēti ilgai darbībai un tiem ir daudz ātrāka reakcija, nekā sistēmai ar roku korektoru. Tieši šīs sarežģītās konstrukcijas dēļ, kurai jābūt nokomplektētai rūpnīcas ksenona lampām, automobiļa cena pie pasūtījuma ar “ksenona” opciju palielinās par 2-3 tūkstošiem eiro.
Pavisam nesen parādījās automobiļi, piemēram, Skoda Rapid, KIA Cerato, VW Beetle, Audi A1, Jeep Renegade, Mini Cooper S, ar uzstādīto rūpnīcu ksenonu, bet bez lukturu mazgataju un automatisko korektoru komplektēšanā. Tas kļuva iespējams pēc rašanās D5S un D8S ksenonu lampu tirgū ar saknapināto jaudu. Ja parastu ksenonu lampu jauda saliek 35 Vatus un spilgtumu, aptuveni, 3200 Lūmeni, tad D5S/D8S lampu jauda ir 25 Vati un spilgtums 2000 Lūmeni. Salīdzinājumam, standarta halogēnu lampu spilgtumu 55 Vati saliek 1500 Lūmeni. D5S lampas ražo kompānija Philips un ar aizdedzes bloku viņa iet ar vienu moduli, savukārt, D8S lampas no Osram ar aizdedzes moduli ir sadalītas. Tā, kā, tādu lampu darba jauda mākslīgi pazemināta, to kalpošanas paziņotais termiņš ir augstāks, nekā standarta ksenonu lampu. Gaismas avots ir kolba ar ksenonu gāzi D5S/D8S lampās, attiecībā pret cokolu, atrodas ievērojami zemāk, nekā, piemēram, D1S/D2S lampās - 18 mm pret 27 mm. Tas ir izdarīts speciāli, lai nebūtu savstarpējas aizvietojamības ar lampām ar jaudu 35 Vati, tā kā gaismas avota citas ģeometrijas dēļ nebūs iespējama pareiza gaismas fokusēšana lēcā.